Rozafa pils atrodas Albānijas ziemeļrietumu lielākājā pilsētā - Škodrā (110,000 iedz.). Šī cietokšņpils, kas atrodas 113 m (citā informācijā - 130 m) augsta paugura virsotnē divu upju (Buna un Drini) sateces vietā, savlaik uzskatīta par neieņemamu. Cietoksnis celts Ilīriešu stilā (tā sauktās ciklopiskās sienas) no kopā rūpīgi savienotiem laukakmeņiem, 350 g.pmē. Musdienās joprojām redzama 1319. gadā celtā sv. Stefana baznīca, kuras celšanu ietekmējuis gan venēciešu, gan dalmāciešu stils.

 

No pils paveras skaists skats uz Albānijas Alpiem un Škodras ezeru.

 

Par pils nosaukuma izcelsmi klīst stāsts par pils sienā iemūrēto pils mūrnieka sievu,kas bijis ziedojums tam, lai pils netiktu sagrauta. Lasāmi gan divi varianti, gan par mūrnieku Rozafu, gan to, ka Rozafa bijis viņa iemūrētās sievas vārds. Šo stāstu pirmo reizi pierakstījis Marlins barleti 1504. gadā.

 

Škodra iesākumā bijusi ilīriešu cilts - baeatu teritorijā. Vēstures gaitā tā tā kļuva par ilīriešu karaļvalsts galvaspilsētu, vēlāk nonākusi romiešu (168.g.pmē), tad serbu (1040.) un venēciešu (1396.) rokās. Divas reizes (1474, 1479) tā noturējusies pret turku iebrukumu, līdz tomēr padevās 1479. gadā.