<?xml version="1.0" encoding="UTF-8" ?>
<rss version="2.0" xmlns:content="http://purl.org/rss/1.0/modules/content/" xmlns:dc="http://purl.org/dc/elements/1.1/" xmlns:atom="http://www.w3.org/2005/Atom">
	<channel>
		<title>Rakstu katalogs</title>
		<link>http://celojumi.ucoz.lv/publ/</link>
		<description>Rakstu katalogs</description>
		<lastBuildDate>Tue, 24 Jan 2012 18:08:25 GMT</lastBuildDate>
		<generator>uCoz Web-Service</generator>
		<atom:link href="http://celojumi.ucoz.lv/publ/rss" rel="self" type="application/rss+xml" />
		
		<item>
			<title>Grieķija, Nafpliona</title>
			<description>&lt;STRONG&gt;&lt;IMG alt=&quot;&quot; align=left src=&quot;http://celojumi.ucoz.lv/griekija/nafpliona_0.jpg&quot;&gt;Nafpliona&lt;/STRONG&gt; atrodas &lt;STRONG&gt;Grieķijā, Peleponēses pussalā&lt;/STRONG&gt;. Nelielā pilsētiņa, kas vēstures gaitā saukta arī par &lt;EM&gt;Nauplio, Nauplia&amp;nbsp;un Nafplia&lt;/EM&gt;, majestātiski izaugusi jūras piekrastē uz pussalu veidojošas klints. Pilsētas nosaukums nācis no Bizantiešu laikiem, kad to sauca - &lt;EM&gt;Napoli di Romania&lt;/EM&gt;. Tā bijusi otra jaunizveidotās Grieķijas galvaspilsēta pēc &lt;EM&gt;Misologgi&lt;/EM&gt;.</description>
			
			<link>http://celojumi.ucoz.lv/publ/griekija/griekijas_pilsetas/griekija_nafpliona/119-1-0-289</link>
			<category>Grieķijas pilsētas</category><dc:creator></dc:creator>
			<guid>http://celojumi.ucoz.lv/publ/griekija/griekijas_pilsetas/griekija_nafpliona/119-1-0-289</guid>
			<pubDate>Tue, 24 Jan 2012 18:08:25 GMT</pubDate>
		</item>
		<item>
			<title>Austrālija. Flindersa grēda (Flinders Ranges)</title>
			<description>&lt;STRONG&gt;&lt;IMG alt=&quot;&quot; align=left src=&quot;http://celojumi.ucoz.lv/Australija/flindersa_greeda_0.jpg&quot;&gt;Flindersa grēda (&lt;EM&gt;Flinders Ranges&lt;/EM&gt;)&lt;/STRONG&gt; ir lielākā kalnu grēda &lt;STRONG&gt;Dienvidaustrālijā&lt;/STRONG&gt;. 430 km garā grēda atrodas 200 km uz rietumiem no &lt;STRONG&gt;Adelaides&lt;/STRONG&gt;. Šeit paveras ne tikai lielisks skats uz klintīs cirsto zemes vēsturi, bet savas pēdas jau tūkstošiem gadu atpakaļ atstājuši Austrālijas aborigēni.</description>
			
			<link>http://celojumi.ucoz.lv/publ/australija/nacionalie_parki_un_rezervati_australija/australija_flindersa_greda_flinders_ranges/71-1-0-288</link>
			<category>Nacionālie parki un rezervāti Austrālijā</category><dc:creator></dc:creator>
			<guid>http://celojumi.ucoz.lv/publ/australija/nacionalie_parki_un_rezervati_australija/australija_flindersa_greda_flinders_ranges/71-1-0-288</guid>
			<pubDate>Tue, 24 Jan 2012 17:19:43 GMT</pubDate>
		</item>
		<item>
			<title>Sardīnija, Itālija</title>
			<description>&lt;STRONG&gt;&lt;IMG alt=Sardīnija align=left src=&quot;http://celojumi.ucoz.lv/Italija_salas/Sardi_onija.jpg&quot;&gt;Sardīnija&lt;/STRONG&gt; ir ne tikai &lt;STRONG&gt;Itālijas&lt;/STRONG&gt;, bet arī visas &lt;STRONG&gt;Vidusjūras otra lielākā sala&lt;/STRONG&gt;. Tā atrodas itālijas dienvidrietumu piekrastē, &lt;STRONG&gt;Tirēnu jūrā&lt;/STRONG&gt;. 24,090 km2 lielā Sardīnija ir arī Itālijas autonomais reģions ar galvaspilsētu Kagliari. Sardīnija saista gan vēstures cienītājus, gan &quot;parastos&quot; tūristus - tai ir gan bagāta vēsture, kas sniedzas neolīta laikmetā, gan gara vasaras sezona no aprīļa līdz pat novembrim.</description>
			
			<link>http://celojumi.ucoz.lv/publ/italija/italijas_salas/sardinija_italija/117-1-0-287</link>
			<category>Sardīnija</category><dc:creator></dc:creator>
			<guid>http://celojumi.ucoz.lv/publ/italija/italijas_salas/sardinija_italija/117-1-0-287</guid>
			<pubDate>Sat, 17 Dec 2011 20:08:56 GMT</pubDate>
		</item>
		<item>
			<title>Etošas Nacionālais parks, Namībija</title>
			<description>&lt;DIV&gt;&lt;STRONG&gt;&lt;IMG alt=Etoša align=left src=&quot;http://celojumi.ucoz.lv/namibija/etosha_0.jpg&quot;&gt;Etošas Nacionālais parks&lt;/STRONG&gt; atrodas &lt;STRONG&gt;Namībijā&lt;/STRONG&gt; un ir viens no ievērojamākajiem dabas parkiem Dienvidāfrikā, kur iepazīt savvaļas dzīvnieku, tajā skaitā Āfrikas tā sauktā&amp;nbsp;lielā piecinieka - lauvas, bifeļa, degunradža, ziloņa un leoparda dzīvi. Nacionālais parks šeit dibināts 1907. gadā un tā teritorija sniedzas vairāk kā 22 tūkstošu kvadrātkilometru platībā. Mājvietu šeit atradušas 114 zīdītāju, 340 putnu un 110 reptiļu sugas (&lt;A href=&quot;http://www.namibian.org&quot;&gt;&lt;EM&gt;www.namibian.org&lt;/EM&gt;&lt;/A&gt;)&lt;/DIV&gt;
&lt;DIV&gt;&amp;nbsp;&lt;/DIV&gt;
&lt;DIV&gt;&amp;nbsp;&lt;/DIV&gt;</description>
			
			<link>http://celojumi.ucoz.lv/publ/namibija/nacionalie_parki_un_rezervati/etosas_nacionalais_parks_namibija/99-1-0-286</link>
			<category>Nacionālie parki un rezervāti</category><dc:creator></dc:creator>
			<guid>http://celojumi.ucoz.lv/publ/namibija/nacionalie_parki_un_rezervati/etosas_nacionalais_parks_namibija/99-1-0-286</guid>
			<pubDate>Sun, 20 Nov 2011 19:51:44 GMT</pubDate>
		</item>
		<item>
			<title>Bastija, Korsika, Francija</title>
			<description>&lt;STRONG&gt;&lt;IMG alt=&quot;Bastija, Korsika&quot; align=left src=&quot;http://celojumi.ucoz.lv/Francija/bastija_0.jpg&quot;&gt;Bastija&lt;/STRONG&gt; atrodas &lt;A title=Korsika href=&quot;http://celojumi.ucoz.lv/publ/francija/francijas_salas/korsika_francija/35-1-0-66&quot; target=http://celojumi.ucoz.lv/publ/francija/francijas_salas/korsika_francija/35-1-0-66&gt;&lt;STRONG&gt;Korsikas&lt;/STRONG&gt;&lt;/A&gt;&lt;STRONG&gt; &lt;/STRONG&gt;ziemeļu daļas austrumu piekrastē. Pilsēta dibināta 1378. gadā.&amp;nbsp;Līdz 1791. gadam pēc&amp;nbsp;tā bijusi &lt;STRONG&gt;Korsikas (Francija)&lt;/STRONG&gt;&amp;nbsp;galvaspilsēta, bet joprojām to mēdz dēvēt par Korsikas vārtiem un atpazīst gan pēc tās baroka arhitektūras, gan gastonomijas un vīniem.</description>
			
			<link>http://celojumi.ucoz.lv/publ/francija/francijas_salas/bastija_korsika_francija/35-1-0-285</link>
			<category>Francijas salas</category><dc:creator></dc:creator>
			<guid>http://celojumi.ucoz.lv/publ/francija/francijas_salas/bastija_korsika_francija/35-1-0-285</guid>
			<pubDate>Tue, 15 Nov 2011 18:14:43 GMT</pubDate>
		</item>
		<item>
			<title>Bordo (Bordeaux), Francija</title>
			<description>&lt;STRONG&gt;&lt;IMG alt=Bordo align=left src=&quot;http://celojumi.ucoz.lv/Francija/bordo_0.jpg&quot;&gt;Bordo&amp;nbsp;(&lt;EM&gt;Bordeaux&lt;/EM&gt;)&lt;/STRONG&gt;&amp;nbsp;atrodas &lt;STRONG&gt;Francijas &lt;/STRONG&gt;dienvidrietumos un pasaulē visplašāk pazīstama kā slavens &lt;STRONG&gt;vīnu reģions&lt;/STRONG&gt;. Bordo ir arī ostas pilsēta pie Garonas upes. Bordo apgabals slavens arī ar kādu alu - &lt;EM&gt;Pair-non-Pair&lt;/EM&gt;. Šeit atrasts senais neandertālietis. 2007. gadā Bordo iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.</description>
			
			<link>http://celojumi.ucoz.lv/publ/francija/francijas_pilsetas_un_ciemati/bordo_bordeaux_francija/29-1-0-284</link>
			<category>Francijas pilsētas un ciemati</category><dc:creator></dc:creator>
			<guid>http://celojumi.ucoz.lv/publ/francija/francijas_pilsetas_un_ciemati/bordo_bordeaux_francija/29-1-0-284</guid>
			<pubDate>Tue, 15 Nov 2011 13:35:27 GMT</pubDate>
		</item>
		<item>
			<title>Esakuira (Essaouira), Maroka</title>
			<description>&lt;STRONG&gt;&lt;IMG alt=&quot;Eskuira, Esquira, maroka&quot; align=left src=&quot;http://celojumi.ucoz.lv/maroka/esakuira_0.jpg&quot;&gt;&lt;A title=Maroka href=&quot;http://celojumi.ucoz.lv/publ/maroka/88&quot; target=http://celojumi.ucoz.lv/publ/maroka/88&gt;Marokas&lt;/A&gt;&lt;/STRONG&gt; rietumu piekrastes pilsēta &lt;STRONG&gt;Esakuira (&lt;EM&gt;Essaouira&lt;/EM&gt;)&lt;/STRONG&gt; piesaista pamatā individuālos tūristus. Tā ir vieta neatkarīgam ceļotājam ar brīvdomīgu garu. Okeāna tuvums šarmantajā viduslaiku pilsētiņā rada īpašu atmosfēru. Esakuira ir vieta, kuras bruģi&amp;nbsp;savlaik minuši arī Bobs Mārlijs un Džimijs Henrihs.</description>
			
			<link>http://celojumi.ucoz.lv/publ/maroka/marokas_pilsetas/esakuira_essaouira_maroka/89-1-0-283</link>
			<category>Marokas pilsētas</category><dc:creator></dc:creator>
			<guid>http://celojumi.ucoz.lv/publ/maroka/marokas_pilsetas/esakuira_essaouira_maroka/89-1-0-283</guid>
			<pubDate>Tue, 08 Nov 2011 18:14:09 GMT</pubDate>
		</item>
		<item>
			<title>Piku Ruivu  - Madeiras augstākā virsotne</title>
			<description>&lt;STRONG&gt;&lt;IMG alt=&quot;Pico Ruivo&quot; align=left src=&quot;http://celojumi.ucoz.lv/Madeira/pico_ruivo_0.jpg&quot;&gt;&lt;A title=Madeira href=&quot;http://celojumi.ucoz.lv/publ/madeira_portugale/82&quot; target=http://celojumi.ucoz.lv/publ/madeira_portugale/82&gt;Madeiras&lt;/A&gt;&lt;/STRONG&gt; galvenais šarms slēpjas tās zaļajos, mežu klātajos&lt;STRONG&gt; kalnos&lt;/STRONG&gt;, virs kuriem mākoņos slejas kailas, brūnas virsotnes. &lt;STRONG&gt;Piku Ruivu (&lt;EM&gt;Pico Ruivo&lt;/EM&gt;) &lt;/STRONG&gt;ir augstākā no tām. Virs jūras līmeni tā slejas 1862 m augstumā. Skati no šejienes ir fantastiski - grūti pat aptvert, ka turpat, pavisam netālu, tikai daudz metru zemāk ir pilsētas un jūras krasts.</description>
			
			<link>http://celojumi.ucoz.lv/publ/madeira_portugale/madeiras_daba/piku_ruivu_madeiras_augstaka_virsotne/84-1-0-282</link>
			<category>Madeiras daba</category><dc:creator></dc:creator>
			<guid>http://celojumi.ucoz.lv/publ/madeira_portugale/madeiras_daba/piku_ruivu_madeiras_augstaka_virsotne/84-1-0-282</guid>
			<pubDate>Tue, 08 Nov 2011 17:25:21 GMT</pubDate>
		</item>
		<item>
			<title>Anakao, Madagaskara</title>
			<description>&lt;STRONG&gt;&lt;IMG alt=Anakao align=left src=&quot;http://celojumi.ucoz.lv/madagaskara/anakao_0.jpg&quot;&gt;Anakao pludmale&lt;/STRONG&gt; atrodas &lt;STRONG&gt;Madagaskaras&lt;/STRONG&gt; dienvidrietumu daļas piekrastes vidienē. Tā ir vieta, kur baudīt tradicionālo &lt;STRONG&gt;Madagaskaras zvejnieku ciematiņu&lt;/STRONG&gt; dzīvi. Pateicoties nošķirtībai - tūristu pūļu nepārpludināta, bet, iespējams, mierīgi atpūsties jums neļaus vietējie bērneļi.</description>
			
			<link>http://celojumi.ucoz.lv/publ/madagaskara/madagaskaras_pludmales/anakao_madagaskara/118-1-0-281</link>
			<category>Madagaskaras pludmales</category><dc:creator></dc:creator>
			<guid>http://celojumi.ucoz.lv/publ/madagaskara/madagaskaras_pludmales/anakao_madagaskara/118-1-0-281</guid>
			<pubDate>Tue, 08 Nov 2011 16:35:49 GMT</pubDate>
		</item>
		<item>
			<title>Anjajavi pussla, Madagaskara</title>
			<description>&lt;DIV&gt;&lt;STRONG&gt;&lt;IMG alt=&quot;Anjajavi, Madagaskara&quot; align=left src=&quot;http://celojumi.ucoz.lv/madagaskara/anjajavi_0.jpg&quot;&gt;Anjajavi pussala&lt;/STRONG&gt; atrodas &lt;STRONG&gt;Madagaskaras &lt;/STRONG&gt;ziemeļrietumu piekrastē. Tas ir gana kluss nostūris, kur iespējams nokļūt vienīgi ar privātu lidmašīnu. Pussalas rota ir gan skaistās pludmales ar kaļķakmens veidojumiem, gan mežš ar sarkankoku, baobabiem un daudzām citām augu, dzīvnieku un putnu sugām.&lt;/DIV&gt;
&lt;DIV&gt;&amp;nbsp;&lt;/DIV&gt;</description>
			
			<link>http://celojumi.ucoz.lv/publ/madagaskara/madagaskaras_pludmales/anjajavi_pussla_madagaskara/118-1-0-280</link>
			<category>Madagaskaras pludmales</category><dc:creator></dc:creator>
			<guid>http://celojumi.ucoz.lv/publ/madagaskara/madagaskaras_pludmales/anjajavi_pussla_madagaskara/118-1-0-280</guid>
			<pubDate>Tue, 08 Nov 2011 14:37:03 GMT</pubDate>
		</item>
	</channel>
</rss>