Skats uz Heidelbergas pili Vācijā no tālienes, kaut tā celta citā laikā, vietā, kultūrā un citā arhitektūras stilā, atgādina skatus uz Lhasu Tibetā. Tāda asociācija radās pirmajā mirklī, kad ieraudzīju Heidelbergas pili. Reiz majestātiskās pils joprojām cēlās drupas lepni paceļas uzkalna galā pāri Heidelbergas pilsētai. Pils ir viena no ievērojamākajām renesanses pilīm šaipus Alpiem.

 

Heidelberga atrodas Vācijas Rietumu daļas vidū, aptuveni stundas braucienā uz D no Frankfurtes, Bādenes  - Vertenbergas reģionā.

 

Pils pirmo reizi rakstos minēta 13.gs., (pirmā rezidence šiet bija princim Rūprehtam III) un līdz galam uzbūvēta 3 gadsimtu laikā gotikas un renesanses stilos. Vēstures laika griežos pils piedzīvojusi un pārdzīvojusi daudz ko - tā cietusi gan ugusngrēkos (1689.g. - franču armijas uzbrukums), gan arī tās mūri izmantoti jaunu ēku būvēšanai. 1674. gadā, kad pils pēc kārtējiem postījumiem vēl līdz galam neatjaunota, atkal cieta lielā ugunsgrēkā.

 

1610. gadā arhitekta Zālamana de Kausa laikā terasēs vairākos līmeņos izveidoti pils dārzi.