Sākums » Raksti » Grieķijas salas |
Materiālu skaits sadaļā: 20 Parādīti materiāli: 11-20 |
Lappuses: « 1 2 |
Lindosu (Grieķija) radīja sv. Jāna ordeņa laikā, kad tā izauga par ievērojamu Rodas pilsētu. Tas atrodas 50 km uz DA no Rodas pilsētas. Lindos ciematā, ko vainago akropole, redzami gotikas, Bizantijas, Tuvo Austrumu arhitektūras stili. |
Taureņu ieleja Rodā (Grieķija) ir viens no iecienītākajiem ceļojumu objektiem. Tā atrodas salas rietumu daļā, netālu no Kalopetras klostera, ~ 27 km no Rodas pilsētas. Šeit, zaļā ielejā ierīkots dabas rezervāts, kas pavasaros un rudeņos ir pilns taureņiem . |
Vēlies sajusties kā viduslaikos, kad ielās klaudzēja bruņinieku zirgu pakavi? Dodies uz Rodas salu. Ejot pa Bruņinieku ielu, šķiet, tūlīt parādīsies bruņās tērpti vīri. |
Roda ir trešā lielākā Grieķijas sala, kas no Turcijas krastiem atrodas tikai 17 km. Salā ir 130 000 iezīvotāji, kas paši salu sauc par Egejas rozi. |
Santorīni kaldera (Caldera), ir vulkāniskas izcelsmes līča norobežojošie Santorīni stāvie krasti, kas ir galvenais Santorīni apskates objekts līdzās tās skaistajiem ciematiem. Kalderas veidojas vulkāna izvirduma laikā, no tā izmestās lavas. |
Santorini (Thera, Thira, izrunā [ˈθira]) - Egejas jūras vulkāniskā sala, ko apjūsmo visi, aks tur nonākuši, iekļauta daudzu ceļojumu maršrutu grafikos. No Grieķijas krastiem tā atrodas 200 km attālumā.Baltas mājas zilas jūras fonā ir daudz kur Vidusjūras reģionā, bet Santorīni ir kāda īpaša gaisotne. |
Panagia Kera (mūsu kundze Kera) baznīca atrodas Krētā, Grieķija, 9 km uz DR no Agios Nikolaos pie Kritsa ciemata. Šis viduslaiku Bizantijas arhitektūras baznīcu spīdeklis, piesaista gan ar interesanto arhitektūru, gan freskām, kas saglabājušās par spīti laika zobam. |
18 km garā Samarijas aiza atrodas rietumu Krētā un ir garākā Eiropas aiza. Vietējie Samarijas aizu sauc par 'Farangas", jeb "Varenā aiza". |
Festa, savulaik bijusi reliģiskais un kultūras centrs Krētā, šeit uzcelta arī otra lielākā valdnieka pils aiz Knosas. Pili atrada itāļu arheologi. Pils vēsturē ir divi periodi, ko sadala zemestrīce, pēc kuras pili nācās atjaunot. Vecās pils periods ilga no 1900-1700 g. pmē., bet jaunaās pils - 1650-1440.g.pmē. |
Ap 2000 gadu pirms mūsu ēras Knosa bija bagātākā un lielākā Krētas pilsēta. Tolaik tapa uzcelta arī varenā Knosas pils, ap ko saistās sengrieķu leģendas. Milzīgā ēku kompleksa celtniecība ilga vairākus gadsimtus. Pēc ilgiem laikiem aizmirstībā, Knosas pili atrada arheologs Arturs Evans. |
1-10 11-20